Perkonkalve

Tris dienas gaju caur dzilu mezu,
Caur dzilu mezu, caur mezu svetu;
Ceturta diena uzgaju vienu
Dievaju setu, nekad neredzetu.
Tek upe strauja garam tai setai,
Sidraba vilnus ta upe meta.

Simtgadu ozols aug upes mala,
Uzkaru zobenu zeltzaru gala,
Zeltitie zari lidz debesim sniedzas,
Visgaram baltiem makoniem liecas;
Pats pa tiem zariem augsup es kapu,
Caur zvaigznu laukiem nu debesis trapu.

Es redzeju debesis vienu augstu kalnu,
Ta kalna gala staveja smede;
Ta tik bij' viena varena smede,
Zalvara durvim, sidraba kedem.

Debesu smede kalejs kala, dzirksteles skida;
Nokal, kalej, mums sauli,
Sauli, ko redzet pie debesim spidam.

Milzu amurs kalejam rokas,
Dzelzs zem ta amura ka cuska lokas,
Melns pukis ogles dzesa,
Par visu pasauli zibeni leca.