Kauja Pie Saules. 1236.

Tas notika 1236. gada 22. septembra dienā,
Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki mestra folkvīna vadībā
Pēc sirojuma pa lietuviešu zemēm devās atpakaļ uz rīgu.
Pusceļā, netālu no saules ciema, viņus negaidīti pārsteidza
Ringauda vadītais lietuviešu un zemgaļu apvienotais
Karaspēks un sākās varena kauja...

Sēdies, ceļiniek, krastā
Skatus pāri met
Redzi lēzeno lauku
Viņpus upes pretī

Tur, kur mierīgs arājs
Status ceļ uz lauka
Pirms daudz gadiem brāza
Sīvas kaujas auka

Tur zobenbrāļu ordeņa vara pīšļos gruva
Leiši, zemgalieši dižu uzvaru kaujā sev guva

Kaujā pie saules
Tur ringauds skandēja uzvaras taures
Kaujā pie saules
Tur zemē pūst kristīgo kauli

Pa tumšiem mežiem slepus
Ir ringauds ar lietuvjiem traucis
Un pa ceļam sev zemgaļus
Uz asiņu dzīrēm līdz saucis

Pērkon! dievs visuvarenais
Tu, kas zibšņus met graujā
Kā priekšā dreb zeme un gaiss
Jel palīdzi mums šajā kaujā!

Mestrs folkvīns un ordeņa brāļi
Visi mūža miegā tur slīga
No zemgaļiem kļuva dažs gļēvuls vēl kauts
Kas lūkoja bēgšus tikt rīgā

Kauja pie saules, mēmeles krastā
Ringauda uzvaras krāšņākais zieds
Ceļiniek, vietai kad garām šai ej
Varoņus pieminot galvu liec!